uguns
التعريفات والمعاني
== Latvian ==
=== Etymology ===
Inherited from Proto-Balto-Slavic *úngnis, from Proto-Indo-European *h₁n̥gʷnís.
=== Pronunciation ===
IPA(key): [uɡuns]
=== Noun ===
uguns f (6th declension)
fire (visible light and thermal radiation produced by a body heated to the necessary temperature; flames, group of flames)
uguns kuras ― the fire is burning
uguns deg krāsnī ― the fire is burning in the oven
uguns apdziest ― the fire goes out
iekurt uguni ― to kindle the fire
izdzēst, nodzēst uguni ― to put out the fire
nopūst uguni ― to blow out the fire
uzšķilt uguni ― to strike a fire
kurināt uguni ― to stoke the fire
iesviest papīru ugunī ― to throw paper into the fire
uguns svelme ― fire glow
uzlikt katlu uz uguns ― to put a pot on the fire
sildīties pie uguns ― to warm up by the fire
uguns siena, jūra, vilnis ― fire wall, sea, wave
uguns pielūgšana, kults ― fire worship, cult
lēna uguns ― slow fire (= with a small flame)
strauja uguns ― rapid fire (= with a big, strong flame)
uguns trako ― the fire is raging
mūžīgā uguns ― eternal fire
olimpiskā uguns ― Olympic fire
fire (a means of igniting fire, such as matches, lighters, etc., or combustible matter, fuel, etc., used to make fire or keep it burning)
viens ieprasās: “vai kādam ir uguns? kā uzpīposim, kad būsim paēduši?” ― someone asked: “does anyone have fire / a light? (or else) how will we smoke, after we eat?”
(figuratively) fire, light (feeling of warmth, often signifying power, strength)
Meļķis dzēra; patīkama uguns izskrēja caur dzīslām ― Meļķis drank; a pleasant fire ran through his veins
vai kāds vairs prot veco krusta deju, kur bija straujums un plašums? uguns svila dzīslās, un grūti bija norimties vien ― does anyone still know the old cross dance, in which there was speed and breadth? fire burned in the vains, and it was difficult to calm down alone
(figuratively, usually plural) fire (bright light; bright color)
debesis sāk degt saulrieta ugunīs ― the sky began to burn in the fires of the sunset
(figuratively) fire (passion, sexual and otherwise; strong enthusiasm)
Edgara acis liesmoja, viņā noskatoties, un viņa skūpstos bija uguns, no kuras Kristīne nodrebēja ― Edgar's eyes were ablaze, looking at her, and in his kisses there was a fire from which Kristīne shivered
kā gan aktieris var tēlot... bez garīgas radošas uguns? ― how can an actor act... without a creative spiritual fire?
viņa acīs mirdzēja tāda savāda uguns ― in his eyes a peculiar fire was shining
Lauris bija tas uguns, kas visiem iedvesa dedzību un sparu ― Lauris was that fire which inspired zeal and vigor to all
revolūcijas uguns vēl neslāpa 1906. gadā; taču līdzskrējēji jau nogāja malā, slēpās ― the revolutionary fire was not stifled in 1906; on the contrary, (its) supporters went into hiding
artificial light(s), light source(s)
luksoforā deg sarkanā uguns ― the red traffic fire (= light) is on
pilsētas ugunis ― city fire (= lights)
ostas ugunis ― port fire (= lights)
bāku uguns ― beacon, lantern fire (= light)
krāsainās reklāmu ugunis ― red advertising fires (= lights)
automobiļa aizmugures ugunis ― a car's rear fires (= lights)
logā deg uguns ― fire is (= lights are) burning on the window
krita pavasara krēsla... tramvaji jau brauca ar uguņiem' ― spring dusk fell... the trams were already riding with their fires (= lights) (on)
(military) shooting with firearms
atklāt uguni ― to open fire
pārtraukt uguni ― to cease fire
artilērijas uguns ― artillery fire, gunfire
tanku, granātu, ložu uguns ― tank, grenade, bullet fire
==== Declension ====
==== Related terms ====
ugunīgs, ugunīgums
ugunsgrēks
ugunskrusts
ugunskurs
==== See also ====
degšana
liesma
sārts
=== References ===
Karulis, Konstantīns (1992), “uguns”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN